TNTV: 10 mahana ‘ua rava’i terā. Rave rahi te mau ‘ohipa ‘o tā ‘outou ‘i ora. Mea au roa rā terā ti’a ‘i haere mai, terā ‘e peretiteni ra. Mea piri roa ‘ōna ‘i teie fa’aterera’a fenua nō te fa’a’itera’a te mau ‘ohipa tā ‘outou ‘e ora nā i te fenua nei?
Teva ROHFRITSCH, to’ofā nō Pōrīnetia Farāni: ‘E, mea faufa’a roa teie tere tō teie tōmite tere. Teie paoti ‘a teie tōmite roto ‘a teie ‘āpo’ora’a huito’ofā tā tātou, ‘o François-Noël BUFFET. Mea piri roa ‘ōna i teie peretiteni tō tātou ‘o Gérard LARCHER ‘i te fenua farāni. ‘Ua tono hia mai teie ti’a tae noa atu te mau to’ofā ‘i ‘āpe’e mai iāna, ‘i roto ihoā ra i te raura’a ‘o te mau ti’a ‘e pārahi nei ‘i roto i teie ‘āpo’ora’a huito’ofā tā tātou. Te vai rā, te républicains, te socialistes, te écologistes, te raura’a ‘o te mau pupu tei tae ato’a mai, nō te fārerei nā mua tō tāua huira’atira. Nō te ‘ite pāpūra’a, mea nāfea tō tātou orara’a, mea nāfea ‘i te fa’a’ohipara’a ‘i teie papature tā tātou. Nō te mea, pinepine rātou ‘i te fa’aro’ora’a, te mau fenua ihoā ra i raro a’e i te hau tāmaru ‘a te hau farāni ‘e onoono nei i tā tātou papature, te parau ra’a e, hina’aro ato’a mātou teie papature ‘ōtōnōmi tā pōrīnetia farāni. ‘E ua ‘ite ato’a rātou, te vai rā tā tātou mau pupu poritita terā ‘e tītau nei te tahi mau tātā’ira’a te tahi mau ha’amaita’ira’a ‘aore rā te tītau nei te parau ‘o te ti’amāra’a manahope ‘i roto i tō tātou nei fenua. Nō reira rātou ‘i tere mai ai ‘i roto i tō tātou nei fenua. ‘Ua tere roa ‘i te mau fenua ‘enata, ‘i Atuona, māuruuru ‘i te mau haka’iki tei fa’aineine maita’i ‘i teie mau fārereira’a. ‘Ua fārerei ato’a rātou ‘i teie nūna’a iti rahi tō Maurua nei, tō raromata’i, nō Popora. Tae ato’a rātou ‘i ‘Eimeo-Mo’ore’a, ‘i Tereheamanu. Te tā’āto’ara’a paha ‘o te mau tāvana nō Tahiti nei, ‘ua fārerei rātou. ‘Ua ma’ima’i ri’i tō tātou tāvana nō Fa’a’a. Terā ra, tei roto ‘i te ‘āparaura’a, tei roto paha rātou ‘i te fa’a’ohipara’a ‘i te roro uira ‘e nehenehe ‘e fārerei iāna ‘i te mau mahana muri mai.
TNTV: 5 tauatini mirioni mētera tuea te rahi ‘o tō tāua fenua, mea na’ina’i ‘o ‘Europa ‘ia fa’aauhia ‘e ‘o Pōrīnetia. ‘Ua tere rātou nā ni’a i te manureva, nā ni’a i te poti. ‘Ua ‘ite vau ‘i tō ‘oe tau, ‘ua tāmata ‘oe ‘i te ani i terā tīteti tauturu mai terā ‘e fāna’o hia ra i Farāni, ‘ia haere ana’e i te tahi tuha’a ‘e te tahi tuha’a. ‘Ia fa’a’ohipa hia rā, ia tere tātou nā te mau motu, tei hea atu rā terā ‘ōpuara’a?
Teva ROHFRITSCH, to’ofā nō Pōrīnetia Farāni: Tā’u ‘e nehenehe ‘e ha’apāpū ia tātou ‘i teie pō. Teie feiā, ‘ua fa’aū te miti nā Maupiti haere roa atu i Popora, ‘e’ere ho’i ‘i te mea ātea roa, terā ra, te ha’amatara’a mea paraparau ‘i muri mai rā ua māmū roa nō terā mea, mea pūai roa te miti. ‘Ua ‘ite mata roa rātou te fifi ‘o tō tātou nei orara’a, te ‘ā’ano mau ‘o tō tātou nei fenua. ‘E teie tumu parau tā ‘oe i fa’ahiti mai, teie nei, te ta’a maita’i rā ia rātou, ‘eaha te mau hia’ai ‘o tā mātou ‘e ‘āfa’i atu i’ō, ‘i te parau ra’a e, ‘e ‘a tauturu ato’a mai nō te mea te fifi ‘i roto i tō tātou nei fenua, te parau ‘o te faura’o, te parau ‘o te rerera’a ‘i roto i teie mau fenua tō tātou. Mea fifi ‘e mea teimaha…’e ua ‘apo maita’i mai rātou te mau mana’o ato’a mai roto mai ihoā rā ‘i te mau tāvana. ‘Ua ‘ite rātou te raura’a ‘o te mau mana’o nō roto mai ‘i te mau tāvana. Fa’ari’i ato’a hia rātou ‘e teie pupu SPC tā tātou…fa’aro’o te tahi mau tāvana tō roto ‘i te mau motu atea ‘i te parau ra’a e. ‘Aita mātou ‘e tītau nei te mau mana ‘a te hau fenua ‘aore rā ‘a te hau farāni, fa’a’ohipa rā teie mau mana. Poro’i terā i te hau farāni e te hau fenua.
TNTV: Te ‘ite ra tāua ‘i te henua ‘enana, te hina’aro ra terā mau haka’iki terā mana ia ho’i ‘i roto iā rātou, tei hea te vahī ‘e fifi ra?
Teva ROHFRITSCH, to’ofā nō Pōrīnetia Farāni: Te piti ia ‘o te mana’o tei fa’ahiti mai. Te vai rā te tahi, ‘aita rātou ‘e hina’aro nei ia hōro’a hia teie mana. ‘E te mau haka’iki, ‘ua ha’apāpū mai rātou te hōhonu mau ‘o teie ‘ōpuara’a tā rātou. Nō te mea, teie paha te mau fenua mea ātea roa ia Tahiti. 1400 tirōmetera te ātea. ‘I te parau ra’a e, mea mā ‘a hi’o te huru orara’a ‘i ‘ōnei, ‘a hi’o te fifi ‘e fārerei hia ra ‘e te huira’atira. Mātou te mau haka’iki, ‘aita ‘e mana i roto iā mātou nō te tauturu ‘āfarora’a ‘i te huira’atira. Te tīa’i noa rā mātou te mau fa’aotira’a ‘i Tahiti. ‘Aita rātou ‘e hina’aro ‘e fa’ata’ē iā rātou ‘e ‘ō Tahiti mā, tā rātou ‘e tītau nei, mai roto mai ihoā rā i teie tōmite tei tere mai…mea mā ‘a hi’o pa’i teie nūna’a ‘e pārahi nei ‘i Matuita. Te vai rā ānei te tahi mau mana tā rātou ‘e nehenehe ‘e fa’a’ohipa i te mau mahana ato’a? ‘Eiaha rā te tā’āto’ara’a, nō te mau ‘ohipa rā ‘i te mau mahana ato’a. ‘E’ere nā teie tōmite tere ‘e fa’aoti….’ua riro ra ‘ei mata hi’opo’a, ‘ei tari’a fa’aro’o, ia tae te taime, mātou pauroā ‘e tuatāpapa ai ‘i tō tātou parau ‘i roto i teie ‘āpo’ora’a huito’ofā. Te vai rā teie mau tino, tei tae tino mai ‘i roto ‘i tō tātou nei fenua, ‘e tei nehenehe ‘e parau piha’i iho iā māua Lana TETUANUI, ‘aita, ‘e’ere terā tā mātou ‘i fa’aro’o, ‘aore rā, terā ihoa, mea tano roa terā mana’o mai roto mai i te fa’aterera’a ‘a te hau nui. Nō te mea, tei roto ‘i te rima ‘a te hau nui te parau ‘o te ‘ōpuara’a ture teie mahana, iau te papature ‘e ārata’i nei ‘i tō tātou nei fenua.
TNTV: Te moni ho’o ‘o te orara’a ‘ua fārerei ato’a nā ‘outou ‘i teie mau aupupu, te mau fatu ‘ohipa, nā reira te mau aupupu fatu taiete na’ina’i ‘o tō tāua nei fenua, ‘eaha te parau, te pe’ape’a nei rātou teie mahana nei?
Teva ROHFRITSCH, to’ofā nō Pōrīnetia Farāni: ‘E…’e’ita vau ‘e huna atu i te parau. Te pe’ape’a nei nā ta’atira’a ‘e piti. ‘I tō rātou nei mana’o, ‘ia hi’o hia te huru ‘o te terera’a faufa’a. Parau mau, mea maita’i te fa’ari’ira’a rātere ‘i teie mau mahana. Tā rātou rā ‘e mata’u nei, te parau ‘o te mau patura’a, te mau patura’a ‘a te hau, te mau patura’a rarahi…iau ‘i tō rātou mau mana’o, ‘ua mou roa teie mahana. ‘E tā rātou ia ‘e pe’ape’a nei, nō te mea teie fifi te parau hoa rā ‘o te ti’ara’a ‘ohipa ‘ananahi. Te parau ato’a rā nō te terera’a faufa’a ‘i roto i tō tātou nei fenua.
TNTV: Te pū’ohura’a ato’a ‘o tā ‘oe ‘e tāpe’ara’a iau i tō ‘oe ti’ara’a poritita? ‘Aita tātou ‘i tae atu rā i te matahiti fa’aterera’a ‘a te fa’aterera’a BROTHERSON, te mea ato’a ia tā ‘oe e ‘ite rā i teie taime nei?
Teva ROHFRITSCH, to’ofā nō Pōrīnetia Farāni: Te pe’ape’a nei te mana’o, ‘aita vau ‘e huna nei te parau. Parau mau ihoa rā, ‘ua fa’aro’o tātou ‘i roto i te tau mā’itira’a, te tāpura ‘ohipa ‘a te tahi, te tārena ‘ohipa ‘a te tahi, mai terā ihoa. Terā rā, fa’atata hō’ē matahiti teie nei, ‘aita tātou ‘e ‘ite nei te hōhonura’a mau ‘e te tupura’a ihoā ‘o te mau parau ‘i parau hia ‘e terā tau mā’itira’a. Tā mātou pauroa. Mana’o vau, te pe’ape’a nei, ‘eiaha nō te mea, ‘o rātou tei manuia ‘i teie mahana, tei roto iā rātou te mau moiha’a ato’a. Fa’a’ohipa pa’i teie mau mauha’a. ‘Eiaha ‘e mo’e hia ia tātou, teie tō tāua nūna’a ‘e māta’ita’i noa ra i teie fa’aterera’a ‘i teie mahana.
